Koučinga ietekme uz darba pašefektivitāti

Talentor koučings

Apzinoties, ka psiholoģija tradicionāli ir bijusi vērsta uz psiholoģisko disfunkciju novēršanu, nevis psiholoģiski veselu indivīdu labklājības uzlabošanu, nosprausto mērķu sasniegšanu un pieredzes bagātināšanu (Palmer & Whybrow, 2008), koučings, pārstāvot pozitīvās psiholoģijas aspektus, spēj atraisīt indivīda potenciālu, uzlabot profesionālo sniegumu un pilnveidot kompetences (Whitemore, 2013), bet vai tas spēj uzlabot darba pašefektivitāti?

Pētījuma „Koučinga ietekme uz darba pašefektivitāti” mērķis bija noskaidrot, vai koučings veicina darba pašefektivitāti. Starpgrupu pētījumā ar eksperimentālo un kontrolgrupu, diviem darba pašefektivitātes mērījumiem un koučinga ietekmi piedalījās 46 vidējā līmeņa vadītāji un speciālisti, katrā grupā 23 dalībnieki. Abas grupas tika pielīdzinātas pēc dzimuma, izglītības, darba stāža un vecuma.

Darba pašefektivitātes mērījumi tika veikti, izmantojot Darba pašefektivitātes anketu. Savukārt koučingu veica ICF Latvia sertificētie kouči, (galvenokārt) balstoties uz kognitīvi-biheiviorālo koučinga pieeju un GROW modeli. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp abu grupu otro darba pašefektivitātes mērījumu, taču mazās izlases un pētījuma dizaina dēļ nevar apgalvot, ka izmaiņas radījis tieši koučings. Tomēr tendenču līmenī var domāt, ka koučings atstāj pozitīvu iespaidu uz darba pašefektivitāti, ko apstiprina arī iepriekš veikts pētījums ar līdzīgu dizainu (Evers, Brouwers & Tomic, 2006).

Ar pētījuma rezultātiem varat iepazīties šeit [PDF]

Līga Lapiņa
Pētījuma inicatore

+371 29219943
liga.lapina@talentor.com

www.talentor.lv
www.icf.lv
www.lu.lv

Talentor logo